20.jūnijā notika mūsu pirmais nakts SUP piedzīvojums upē un kā jau to paredzējām, tas bija kas vairāk par to cik spējam saredzēt! ✨
Vai šo visu varam raksturot ar vienu vārdu? Nezinām, bet pamēģināsim…
Pievakarē, pirms izbraukšanas, mūsu maršrutu pārklāja negaisa mākoņi ar spēcīgu līšanu, bet tas nebija traucēklis, tieši otrādi, tas bija tikai milzīga uzveduma sākums, lai daba varētu mums parādīt cik burvīga tā ir saulgriežu laikā naktīs, cik ļoti daudz smaržu ir paslēpts zem katras lapiņas no kuras dienas putekļus noskalojis spēcīgais lietus. Jau pirms sapulcēšanās brauciena sākuma punktā negaiss norimās, debesis noskaidrojās, caur pielijušajiem kokiem izlauzās sarkanīgi rietoši saules stari, vējš izzuda un mežā upes grīvu piepildīja putnu čalas.
Saulgriežus dēvē par saulstāvjiem, bet šķita, ka apstājies ir arī laiks. Miers bija tas kurš noteica toni dabā mūsu piedzīvojuma laikā un miers bija arī mūsu sirdīs. Bebrs, vārdā Juris, gan nebija saistīts ar šo miera fāzi, jo, pieļaujam, ka viņa nakts plānos neietilpa 15, ar spīguļiem apkārti mierīgi SUPotāji, kuri lavījās caur viņa pagalmu nakts vidū. Mežā nakts aizsegā dzīvnieku pasaule darīja savus ierastos darbiņus, cits cītīgi strādāja, cits medīja, kāds meža ruksis vēl iespējams nodarbojās ar “crossfit” ? Nezinām, bet mežs bija pārpilns ar dažādām skaņām. Pilnīgi viss izskatījās savādāk kā dienas gaismā. Lielie oši krastos izskatījās kā melni milži atdalot upi no ārpasaules. Neredzējām arī cepli, kuru šie milži bija paslēpuši aiz savām tumšajām mugurām, bet cepļa ideju un pastāvēšanu gan atkodām kopīgiem spēkiem. Varbūt pat sapratām “patiesos” iemeslus, kāpēc tālajā 1905.gadā tika nodedzināta Upesmuižas pils Sakas krastā. Iespējams cept ķieģeļus 1894.gadā bija katra kārtīga veča hobijs. Bet tas viss ir tikai varbūt, bet pavisam noteikti tā ir patiesība mūsu fantāzijā, iztēlē un jokos nakts melnumā koku ieskautā upes grīvā. Mūsu piedzīvojums noslēdzās pašā Pāvilostas sirdī, mūs sagaidīja oranžām laternām izgaismota klusa, maza pilsētiņa un kuģis “Marita”, pie kura arī sapulcējāmies pirms došanās krastā un noķērām vēl to pēdējo sajūtu kopumu. Krastā mūs gaidīja silta tēja, Jāņu siers un malks ar atspirdzinošu kvasu. ? Runas, čalas, joki, kopības sajūta ir tas, kas valdīja šo 15 cilvēku vidū. Šis nakts brauciens bija patiesi maģisks, šis brauciens bija episks, pavisam noteikti episks… ?
Paldies katram, kurš bija daļa no šī visa! Paldies Līvas Gaisma par acu gaišumu mūsu ceļā! ?