Esi sveicināts šeit, Bārtas upes krastā!
Upe ir dzimusi mūsu kaimiņzemē Lietuvā, Žemaitijas augstienē un izaugusi 103 kilometru garumā. Pēdējos 47 kilometrus, laiski vijoties caur Apakškurzemes mežiem un tīrumiem, tā sasniedz mūsu Liepājas ezeru. Mežos ir paslēpušies daudz dažādi dārgumi, kurus apskatīsim kopā no upes skatu punkta, bez steigas slīdot pa to ar SUP dēli. Maz kurš zina, ka Bārtas baseins, respektīvi, pie ietekas un iztekas, pati upe ir lielākā starp mazajām upēm Baltijā. Mūsu ceļojums iesāksies Bārtā, zem ļoti augsta lielceļa, Grobiņa – Rucava, tilta.
Vai zini ko latviski nozīmē senprūšu vārds Barta? Tā ir Āva jeb kaujas cirvis, bet šis brauciens būs gluži pretējs šim raksturojumam – mierīgs, laisks un gandrīz pat etnogrāfisks kā mūsdienu Bārta ar savu diženo tautastērpu un lielo ietekmi Latvijas folklorā.
Kāpjam uz dēļa un braucam! Jau pirmajā kilometrā Tu sapratīsi, ka esi nonācis mierpilnā vietā, kur valda klusums, daba, bet ne aizmirstība. Ik pēc katra izairētā lēzenā upes līkuma Tevi sagaida kāda interesanta celtne, tilts, milzīgs akmens upes vidū, makšķernieka sveiciens un pat mazs ūdenskritums, kurš jāpārvar ar SUP dēli. Pēc veiktiem 5 kilometriem, no labā krasta izmisīgi ūdens virzienā, ar gaisa terasi kā Padomju laiku slavenākais Latvijas restorāns “Jūras pērle“, tiecas skaista atpūtas bāze “Ods“. Tur Tevi sagaida šis mazais, mākslīgais ūdenskritumiņš, pie veciem betona statņiem, kuri kā seni vēstures liecinieki, stāv spītīgā ierindā visas upes platumā. Arī pati upe ir pilna ar lielākām un mazākām saliņām, dodot iespēju palauzīt galvu ceļotājiem “.. pa kuru pusi apbraukšu šo salu, pa plato un mierīgo vai labāk pa šauro un krāčaino pusi?“. Jā, arī šī mierīgā upe dod Tev iespēju pieskarties un izbaudīt kādu straujāku krācīti, vietās kur upe sašaurinās un lielais ūdens daudzums haotiski cenšas izspraukties sašaurinājumam cauri. Līkums, līkums un jau kārtējais upes līkums mūs turpina vest pa putnu piedziedāto biezo mežu. Pa šo plašo ūdens ceļu, kurš klusiņām ar mums izslīdēs zem skaistā Vīles mazbānīša tilta, kurš savu tiešo darbu ir beidzis pildīt jau 1961.gadā, bet savus pensijas gadus pavada tepat virs upes, lai pasveicinātu ik katru upes ceļotāju. Mūsu ceļojums beigsies pēc 13 veiktiem kilometriem, daudz piedzīvota, daudz redzēta šajā mierpilnajā upē, kura mums būs iedevusi kārtīgu maisu ar Latvijas elpu.
Bārta gaida Tevi!